Obelisks karavīru piemiņai, apbedīti 162 karavīri.

Redzami ģeoloģiskie veidojumi, vairāk nekā 300 miljonus gadu veci smilšakmeņi un baltie māli.

Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes svētbilde. 14 Krustaceļa gleznas. Baltā zāle. 1699.gadā dibinātais klosteris. Jau 10 gadus notiek nepārtaukta adorācija uz Vissvētāko Altāra Sakramentu.

Savdabīgākais objekts, kas stiepjas 6 km garumā gar Daugavu. Augstākajās vietās sasniedz 9 m un kopš tā uzcelšanas joprojām droši sargā pilsētu no plūdiem.

1863.gadā sakarā ar krievu armijas dislokāciju Krāslavā ar novada ģenerālgubernatora M.Muravjova pavēli pēc vienošanās ar grāfiem Plāteriem katoļu klostera ēka tika nodota pareizticīgo baznīcas iekārtošanai.

Platība 6,2 ha. Tajā aug aptuveni 40 svešzemju koku un krūmu sugas.

Ambeļu Romas katoļu sv. Jura baznīca ir koka celtne, 13 m gara un 8 m plata, ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Par baznīcas celšanas laiku noteiktu ziņu nav, taču netieša informācija liecina, ka 1782. gadā tā jau bijusi. 1782. g. l7.XII dominikāņu provinciāls Dr. A. Soļuha, apmeklējot Aglonas klosteri, uzdod rūpīgāk apkalpot Ambeļu, Putānu un Raģeļu baznīcas. Tātad, 1782. gadā Ambeļu baznīca jau bija. Ir zināms, ka to cēlis Z. Plāters kā kapu kapliču. Sākumā tā ir bijusi ļoti neliela, ar apaļiem logiem. Tos vēl tagad var saskatīt baznīcas vecajā daļā. Kapliča bija veltīta sv. Jura godam, to izmantoja arī draudzes vajadzībām. 1888. gadā šo kapliču pārbūvēja. Pēc pārbūves tā ir 13m gara un 8 m plata (bez presbitērija un priekštelpas 11,4 x 7,25 = 83 m2). Ambeļu baznīca ir koka celtne ar šīfera jumtu, pamats mūrēts no akmeņiem, uz jumta ir neliels tornītis ar krustu. Baznīcas griesti ir nedaudz velvēti. Ir tikai viens altāris, kurā ir Jaunavas Marijas glezna. Altāris ir veidots baroka stilā, rotāts ar īpatnējiem, mākslinieciski augstvērtīgiem kokgriezumiem. Iekšpuse apšūta ar finieri, ārpuse ar dēļiem, bet nav krāsota. Baznīcā ir cementa grīda, solos var novietoties 50 cilvēki. Baznīca ir elektrificēta, ir l apkure, sakristeja nav apkurināma. Mūzikas instrumenta baznīcā nav.

Atrodas Rožkalnu pagastā, Dubnas upes krastā, gleznainā vietā. Būvēta kā medību pils, paredzēta atpūtai. Pēdējie pils īpašnieki 20. gadsimta sākumā bija grāfi Plāteri – Zībergi, kuru lojālā attieksme pret zemniekiem pasargāja muižu no iznīcības.

Tilts pāri Poguļankas (Salienas) upītei būvēts 19. gs beigās no šķeltiem un apstrādātiem laukakmeņiem. Arkas augstums ir 5,2 m, garums 5,5 m, platums 4,6 m. Tilts ir vietējas nozīmes arhitektūras un inženierbūves piemineklis, viens no nedaudzajiem šāda veida tiltiem kas salīdzinoši labā tehniskā stāvoklī ir saglabājies Daugavpils rajonā.

Celts 1910.gadā.

Augstkalnes Romas katoļu draudzes sv. Ģimenes baznīca ir ar ķieģeļiem apmūrēta trīsjomu koka celtne, 18,5 m gara un 8,5 m plata. 1946. gada pavasarī prāvests Jāni Strods uzsāka jaunas baznīcas būvi, 1944. gadā nodegušās baznīcas vietā.

Aulejā atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530.gadā. Vecā baznīca kara laikā tika stipri izpostīta, tāpēc 1626.gadā jezuīti uzcēja jaunu koka baznīcu, kura 1685.gadā nodega. Tagadējā mūra baznīca uzcelta 1709.gadā.

19. gs pirmajā pusē celtasdzirnavu ēkas ēkas ar saglabājušos visu graudu malšanas inventāru un ierīcēm

Latvijas un Lietuvas nacionālo partizānu piemiņas zīme „Baltais krusts”. Atklāts 2006.gadā.

Tā ir interesanta ne tikai no arhitektoniskā viedokļa, bet arī ar savu celtniecības vēsturi – pamatakmens ielikts 1909. gadā, bet celtniecības darbi pabeigti 1931. gadā.

Parkā daļēji saglabājies 19. gs. veidotais saules pulkstenis (koku stādījumi noteiktā aplī). Parka tālākajā daļā ir uzcelta estrāde, kur vasaras sezonā notiek dažādi kultūras pasākumi, ievērojamākais no tiem – mūzikas festivāls Osvalds.

Celta 1901. gadā

Celta 1797. gadā. Baznīcas renovācija veikta 2004. gadā.

2005. gadā baznīcai apritēja 90 gadi.

Muižas pils (tag. Balvu pamatskola) un parks, stallis, muižas klēts. Muižas pils celt 1769.gadā., vairāk kārt atjaunota, pielāgojot to skolas vajadzībām - šobrīd tajā atrodas Balvu pamatskola. Muižas zālē ir viena no labākajām akustikām Latvijā. Lāča dārzs - muižas kādreizējais augļu dārzs, ko ieskauj lazdu aleja. Dārza vidū - dīķis ar saliņu. Šobrī te izveidots savdabīgs akmeņu dārzs ar 23 kompozīcijām, ko veido 49 akmeņi. Muižas parkā atjaunota vēsturiskā ūdens triece un ūdenskrātuve, izveidoti gājēju celiņi ar tenisīta segumu, tiltiņi un soliņi atpūtai muižas parkā pie Balvu ezera.